Parunāsim par mīlestību. Sievietes loma A. Čaka dzīvē un dzejā

07.11.2016

10. novembrī pulksten 17.00 Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā (Lāčplēša 48-14) notiks literatūrzinātnieces Antras Mednes lekcija “Parunāsim par mīlestību. Sievietes loma A. Čaka dzīvē un dzejā”.

Mīlestības jēdzienu teorētiski zinātnieki formulē kā „dziļas, uz cilvēka iekšējo pasauli vērstas un noturīgas jūtas, kas rodas pret kādu citu cilvēku, cilvēku grupu vai personai nozīmīgu parādību.” A. Čaka daiļrade latviešu literatūrā un kultūras vēsturē līdztekus urbānajai dzejai, vienlīdz būtiski iezīmē arī mīlestības dzeju, kur centrālā ass ir sieviete kā mīlestības iedvesmas avots dzejnieka dzīvē. A. Čaka līdzgaitnieki un draugi atcerējās, ka bieži redzējuši Čaku dāmu sabiedrībā, kad viņas jūsmoja par dzeju, devīgi bārstot komplimentus. Viņš mēģināja šo atzinības burvju loku „lauzt” ar atjautībām un jokiem. Bet sirdī jutās gandarīts. Par to liecināja smaids, kas izteica vairāk par skaļu un oficiālu paldies.

Čaks allaž bija sabiedrības dvēsele, un, kur bija Čaks, tur bija dzīvība. Asprātīgi tosti, pagodinājums kādai pavisam necilai personai, kas, dzejnieka izcelta, pēkšņi aizkustinoši iemirdzas, - šai ziņā ar Čaku neviens nespēja mēroties. Savā dienasgrāmatā dzejnieks rakstīja: „Es uz visu dzīvi esmu jau ieguvis sev smieklus, tikai attiecībās ar sievietēm vēl ne... Kad es skatos uz viņu graciozām, vieglām kā vējiņš kājiņām, manās krūtīs kaut kas plaukst, plešas, plešas, zemē zūd zem manām kājām un man liekas, ka es galvu pieskaros pie mākoņiem.