12. stāsts. A. ČAKS UN “VILTOTAIS ZAĶIS”

14.09.2021

1943. gada nogalē iznāca grāmata “Tētis karavīrs. Vēstules no Volhovas” ar A. Čaka mūzas Mildas Grīnfeldes (1909-2000) vārdu. Grāmatu izdeva lielā tirāžā - 50 tūkstošs eksemplāros, lai Ziemassvētkos katrs karavīrs ierakumos saņemtu brīveksemplāru, kas stiprinātu cīņas un ticības sparu. Grāmatu apgāda “Zelta Ābele” vadītājs Miķelis Goppers (1908-1996) Otrā pasaules kara laikā piedāvāja grāmatu rakstīt Mildai, jo viņas vīrs bija leģionā, tāpēc viņa vislabāk varētu saprast, ka karavīriem ierakumos vajadzīgs uzmundrinājums. Privātā sarunā A. Čaks ieteicis grāmatas ideju par mazu zēnu, kura tētis ir Volhovas purvā un raksta vēstuli savam dēlam.

1955. gada vēstulē literātam Aleksandram Pelēcim (1920-1995) Milda atklāja, ka autore grāmatai skaitās viņa, bet grāmatu no viena gala līdz otram uzrakstīja A. Čaks, jo kādā vakarā Mildai piezvanījis M. Goppers un lūdzis uzrakstīt grāmatu karavīru glorifikācijai. Milda savu problēmu izstāstījusi A. Čakam, kurš teicis, lai piekrītot, viņš uzrakstīs. Visa pamatā bija joks, ka visi tiks smalki piekrāpti. M. Grīnfelde  Publiskajā telpā ilgi noklusēja grāmatas autorību, jo baidījās, ka tas varētu kļūt par apdraudējumu Čaka “Kopoto rakstu” neizdošanai 20. gadsimta 90. gados.