Čaka biogrāfija

Aleksandra Čaka biogrāfija

1901. gada 27. oktobrī – Čaks piedzima Rīgā, Blaumaņa ielā 9, drēbnieka meistara Jāņa Čadaraiņa ģimenē.

1904. - 1906. – ģimene dzīvoja Ģertrūdes ielā 57.

1906. – 1910. – pārcēlās uz dzīvi Bruņinieku ielā 44/46.

1908. - 1911. – Čaks uzsāka mācības Paulīnas Stabušs proģimnāzijā, Kr. Barona ielā 11.

1910. - 1915. – ģimene pārcēlās uz Lāčplēša ielu 47–2.

1911. – Čaks uzsāka mācības Rīgas Aleksandra ģimnāzijā.

1915. – kopā ar ģimnāziju evakuējas uz Igauniju, Veravu (tagad – Viru).

1917. – skolu evakuēja uz Penzas guberņas pilsētu Saransku Krievijā.

1919. septembris – 1921. maijs – dzīvoja Penzā, mācījās Penzas Strādnieku - zemnieku universitātē.

1919./20. gada ziemā – strādāja Penzas slimnīcā un kara hospitālī.

1920. augusts – Latvijā atgriezās dzejnieka vecāki, apmetās Rīgā, Matīsa ielā 29 –12.

1922. gada 24. jūnijā – Čaks atgriezās Latvijā.

1922. gada 17. augustā – dzejnieks nosūtīja 6 dzejoļus izdevumam "Jaunības Tekas", taču tie netika publicēti.

1922. – 1937. – kopā ar vecākiem dzīvoja Rīgā, Marijas ielā 51.

1922. – iestājās Latvju Jaunatnes Savienības vidusskolā.

1923. – 1924. – mācījās Rīgas II Valsts vidusskolā Pārdaugavā; draudzējās ar klasesbiedreni Leontīni Amāliju Rundeli.

1924. – iestājās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, bet nepabeidza.

1925. vasarā – apmeklēja Izglītības ministrijas Tautskolu direkcijas obligātorisko skolu skolotāju sagatavošanas kursus.

1924. gada rudenī – brīvklausītājs Dailes teātra 1. studijā.

1925. gada 25. februārī – avīzē "Latvijas Kareivis" tika publicēts Čaka dzejolis – "Sapņi".

1925. gadā no 13. novembra – 17. decembrim strādāja Cēsu apriņķa valdes Drabešu bērnu namā un sešklasīgajā pamatskolā kā skolotājs – audzinātājs.

1925. gada 17. decembris – 1928. gada 15.septembris – skolas pārzinis Drabešu bērnu namā.

1927. – Rīgā organizēja izdevniecību "Seši", kas izdeva žurnālu "Jauno Līra".

1928. – iznāca pirmie dzejoļu krājumi "Sirds uz trotuāra" un "Es un šis laiks".

1928. gada 21. jūnijā – iestājās mākslinieku un literātu biedrībā "Zaļā Vārna".

1929. – "Zaļā Vārna" izdeva Čaka dzejoju krājumus "Pasaules krogs" un "Apašs frakā".

1930. – iznāca "Poēma par ormani".

1931. gada 19. aprīlis – Latviju Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības pilnsapulcē tika ievēlēts par Valdes locekli.

1931. – iznāca dzejoļu krājums "Mana paradīze", kurā ietvertas arī iepriekšējo izdevumu populārākās dzejas.

1932. – iznāca poēma "Umurkumurs".

1932. – darbojās kā Latviju Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības sekretārs.

1935. – publicēja pirmo stāstu krājums "Eņģelis aiz letes", strādāja par lektoru Rūdolfa Egles literatūras studijā, iesaistījās krājuma "Latviešu strēlnieki" veidošanā kā tehniskais redaktors.

1936. – 1939. vasara – strādāja Rīgas pilsētas krājkasē Kaļķu ielā 9, kur nodarbojās ar slimo kases, biržas un dažādu statistikas datu apkopošanu.

1936. gada 26. martā – no plaušu vēža mira māte Emīlija Čadaraine.

1937. – kopā ar tēvu Jāni Čadaraini pārcēlās uz Lāčplēša ielas 48/50 – 14. dzīvokli.

1937. – iznāca dzejoļu krājums "Iedomu spoguļi".

1937. – "Mūžības skartie - I. Poēmas."

1938. – stāstu krājums "Aizslēgtās durvis" un jaunatnes stāstu krājums "Debesīs".

1939. vasara – sāka strādāt žurnāla "Atpūta" un laikraksta "Jaunākās Ziņas" redakcijā.

1939. – "Mūžības skartie - II. Poēmas."

1940. - "Mūžības skartie. Poēmas."

1940. gada 10. janvārī – Rīgas Latviešu biedrības Baltā zālē par poēmu ciklu "Mūžības skartajiem" saņēma Annas Brigaderes prēmiju.

1941. gada vasara – dzīvoja pie tēvabrāļa Pētera Čaka "Pellādu" mājās Bērzaunē.

1941. gada 18. oktobrī – apprecējās ar Annu Ēriku Elizabeti Bērziņu.

1942. rudens – 1943. pavasaris – sarakstīja dramatisko poēmu "Matīss kausu bajārs".

1943. – poēma "Tētis karavīrs", kas tika publicēta ar Mildas Grīnfeldes vārdu.

1944. gada 20. oktobrī – kļuva par laikraksta "Cīņa" kultūras nodaļas vadītāju.

1944. gada 18. decembrī – tika uzņemts Rakstnieku Savienībā.

1946. gada 30. augustā – laikrakstā "Literatūra un Māksla" Čakam pārmeta apolitiskums.

1946. – dzejoļu krājums "Zem cēlās zvaigznes".

1947. – 1949. – paralēli darbam laikraksta "Cīņa" redakcijā strādāja arī PSRS ZA Valodas un literatūras institūtā par literatūras nodaļas vecāko zinātnisko līdzstrādnieku.

1948. – Dzejoļu krājums "Patrioti".

1948. – Dzejoļu krājums "Zem cēlās zvaigznes".

1949. gada 28. februārī – kosmopolītu lieta. Ārstējās Ķemeru sanatorijā.

1950. gada 8. februārī – mira Mildas Grīnfeldes dzīvoklī Rīgā, Brīvības ielā 68 - 42.