Čaks | Čaka biogrāfija |

Aleksandra Čaka Biogrāfija

ALEKSANDRS ČAKS
 
Biogrāfija
 
1901. gada 27. oktobrī – A. Čaks piedzima Rīgā, Blaumaņa ielā 9, drēbniekmeistara Jāņa Čadaraiņa ģimenē.
 
1904. - 1906.  –ģimene  dzīvo Ģertrūdes ielā 57.
 
1906. – 1910.  – pārceļas uz dzīvi Bruņinieku ielā 44/46.
 
1908. – 1911.  – Aleksandrs uzsāk mācības Stabušas proģimnāzijā, Kr. Barona ielā 11.
 
1910. - 1915. – ģimene pārceļas uz Lāčplēša ielu 47–2.
 
1911.  – Aleksandrs Čaks mācās Rīgas Aleksandra ģimnāzijā.
 
1915.  – kopā ar ģimnāziju evakuējas uz Igauniju, Veravu (tagad – Viru).
 
1917.  – skolu evakuē uz Penzas guberņas pilsētu Saransku Krievijā.
 
1919. septembris – 1921. maijs – dzīvo Penzā, mācās Penzas Strādnieku - zemnieku universitātē.
 
1919./20. gada ziemā – strādā Penzas slimnīcā un kara hospitālī par asistentu.
 
1920. augusts – Latvijā atgriežas dzejnieka vecāki, apmetas Rīgā, Matīsa ielā 29 –12.
 
1922. gada 24. jūnijā – A. Čaks atgriežas Latvijā.
 
1922. gada 17. augustā – dzejnieks nosūta 6 dzejoļus izdevumam “Jaunības Tekas”, taču tie netiek publicēti.
 
1922. – 1937. – kopā ar vecākiem dzīvo Rīgā, Marijas ielā 51.
 
1922. – iestājas Latvju Jaunatnes Savienības vidusskolas IV. Klasē.
 
1923. – 1924. – mācās Rīgas II. Valsts vidusskolā Pārdaugavā; draudzējas ar klasesbiedreni Leontīni Amāliju Rundeli.
 
1924. – iestājas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē.
 
1926. gada 10. augustā – lūdz pārskaitīt uz Filoloģijas – filozofijas fakultātes baltu filoloģijas nodaļu.
 
1925. vasarā – apmeklē Izglītības ministrijas Tautskolu direkcijas obligatorisko skolu skolotāju sagatavošanas kursus.
 
1924.rudenī – brīvklausītājs Dailes teātra 1. Studijā.
 
1925. gada 25. februārī – 1. publicētais dzejolis avīzē “Latvijas Kareivis” – “Sapņi”.
 
1925. gada 13. novembris – 17.decembris – strādā Cēsu apriņķa valdes Drabešu bērnu namā un sešklasīgajā pamatskolā kā skolotājs – audzinātājs.
 
1925. gada 17. decembris – 1928. gada 15.septembris – skolas pārzinis Drabešu bērnu namā. 1927. – organizē izdevniecību “Seši”, kas izdod žurnālu “Jauno Līra”.
 
1928. – iznāk pirmie dzejoļu krājumi “Sirds uz trotuāra” un “Es un šis laiks”.
 
1928. gada 21. jūnijā – iestājas mākslinieku un literātu biedrībā “Zaļā Vārna”.
 
1929. – “Zaļā Vārna” izdod dzejoļu krājumus “Pasaules krogs” un “Apašs frakā”.
 
1930. – “Poēma par ormani”.
 
1931. gada 19. aprīlis – Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības pilnsapulcē ievēl par Valdes locekli.
 
1931. – iznāk dzejoļu krājums “Mana paradīze”, kurā ietvertas arī iepriekšējo grāmatiņu populārākās dzejas.
 
1932. –  poēma “Umurkumurs”.
 
1932. – Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības sekretārs.
 
1934. vasarā – 1935. – dzīvo tēvabrāļa Pētera Čadaraiņa mājās “Pelladas” pie Gaiziņkalna.
 
1935. – tiek izdots pirmais stāstu krājums “Eņģelis aiz letes”,
 
strādā par lektoru Rūdolfa Egles literatūras studijā,
 
iesaistās krājuma “Latviešu strēlnieki” veidošanā, ir tā tehniskais redaktors.
 
1936. – 1939. vasara – strādā Rīgas pilsētas krājkasē Kaļķu ielā 9, nodarbojas ar slimokasu, biržas un dažādu statistisku datu apkopojumu.
 
1936. gada 26. martā – no plaušu vēža mirst māte Emīlija.
 
1937. – 1950. – kopā ar tēvu dzīvo Lāčplēša ielas 48/50 – 14. dzīvoklī.
 
1937. – dzejoļu krājums “Iedomu spoguļi”.
 
1937. – “Mūžības skartie. I. Poēmas.” 
 
1938. – stāstu krājums “Aizslēgtās durvis” un jaunatnes stāstu krājums “Debesīs”; draudzējas ar Annu Bērziņu.
 
1939. vasara – sāk strādāt žurnāla “Atpūta” un laikraksta “Jaunākās Ziņas” redakcijā.
 
1939. – “Mūžības skartie. II. Poēmas.”
 
1940. - “Mūžības skartie. Poēmas.”
 
1940. gada 10. janvārī – Rīgas Latviešu biedrības Baltā zālē par “Mūžības skartajiem” saņem Annas Brigaderes prēmiju. 
 
1941. jūnijs – Rakstnieku savienības orgkomiteja ieceļ par literārā mantojuma komisijas priekšsēdētāju.
 
 1941. jūlijs – dzīvo “Pelladu” mājās pie tēvabrāļa Pētera Čaka.
 
1941. gada 18. oktobrī – apprecas ar Annu Bērziņu.
 
1942. rudens – 1943. pavasaris – raksta dramatisko poēmu “Matīss kausu bajārs”.
 
1943. – poēma “Tētis karavīrs”.
 
1944. gada 20. oktobrī – kļūst par laikraksta “Cīņa” kultūras nodaļas vadītāju.
 
1944. gada 18. decembrī – tiek uzņemts Rakstnieku Savienībā.
 
1946. gada 30. augustā – laikrakstā “Literatūra un Māksla” A. Čakam tiek pārmests apolitiskums.
 
1946. – Dzejoļu krājums “Zem cēlās zvaigznes”.
 
no 1947. – 1949. – paralēli laikrakstam “Cīņa” strādā arī PSRS ZA Valodas un literatūras institūtā par literatūras nodaļas vecāko zinātnisko līdzstrādnieku.
 
1948. – Dzejoļu krājums “Patrioti”.
 
1948. – Dzejoļu krājums “Zem cēlās zvaigznes”.
 
1949. gada 28. februārī – kosmopolītu lieta, - ārstējas Ķemeru sanatorijā.
 
1950. gada 8. februārī – mirst Mildas Grīnfeldes dzīvoklī Rīgā, Brīvības ielā 68 - 42.