Čaks | Čaka biogrāfija |

Aleksandra Čaka biogrāfija

 
1901. gada 27. oktobrī – A. Čaks piedzima Rīgā, Blaumaņa ielā 9, drēbniekmeistara Jāņa Čadaraiņa ģimenē.
 
1904. - 1906.  – ģimene  dzīvoja Ģertrūdes ielā 57.
 
1906. – 1910.  – pārcelās uz dzīvi Bruņinieku ielā 44/46.
 
1908. – 1911.  – Aleksandrs uzsāka mācības PAulīnas Stabušs proģimnāzijā, Kr. Barona ielā 11.
 
1910. - 1915. – ģimene pārcelās uz Lāčplēša ielu 47–2.
 
1911.  – Aleksandrs Čaks uzsāka mācības Rīgas Aleksandra ģimnāzijā.
 
1915.  – kopā ar ģimnāziju evakuējās uz Igauniju, Veravu (tagad – Viru).
 
1917.  – skolu evakuēja uz Penzas guberņas pilsētu Saransku Krievijā.
 
1919. septembris – 1921. maijs – dzīvoja Penzā, mācijās Penzas Strādnieku - zemnieku universitātē.
 
1919./20. gada ziemā – strādāja Penzas slimnīcā un kara hospitālī.
 
1920. augusts – Latvijā atgriezās dzejnieka vecāki, apmetās Rīgā, Matīsa ielā 29 –12.
 
1922. gada 24. jūnijā – A. Čaks atgriezāss Latvijā.
 
1922. gada 17. augustā – dzejnieks nosūtīja 6 dzejoļus izdevumam “Jaunības Tekas”, taču tie netika publicēti.
 
1922. – 1937. – kopā ar vecākiem dzīvoja Rīgā, Marijas ielā 51.
 
1922. – iestājās Latvju Jaunatnes Savienības vidusskolas IV klasē.
 
1923. – 1924. – mācījās Rīgas II Valsts vidusskolā Pārdaugavā; draudzējas ar klasesbiedreni Leontīni Amāliju Rundeli.
 
1924. – iestājās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, bet nepabeidza.
 
1925. vasarā – apmeklēja Izglītības ministrijas Tautskolu direkcijas obligatorisko skolu skolotāju sagatavošanas kursus.
 
1924.rudenī – brīvklausītājs Dailes teātra 1. Studijā.
 
1925. gada 25. februārī –  avīzē “Latvijas Kareivis” tika publicēts A. Čaka dzejolis – “Sapņi”.
 
1925. gada 13. novembris – 17.decembris – strādāja Cēsu apriņķa valdes Drabešu bērnu namā un sešklasīgajā pamatskolā kā skolotājs – audzinātājs.
 
1925. gada 17. decembris – 1928. gada 15.septembris – skolas pārzinis Drabešu bērnu namā. 1927. – Rīgā organizēja izdevniecību “Seši”, kas izdeva žurnālu “Jauno Līra”.
 
1928. – iznāca pirmie dzejoļu krājumi “Sirds uz trotuāra” un “Es un šis laiks”.
 
1928. gada 21. jūnijā – iestājās mākslinieku un literātu biedrībā “Zaļā Vārna”.
 
1929. – “Zaļā Vārna” izdod A. Čaka dzejoļu krājumus “Pasaules krogs” un “Apašs frakā”.
 
1930. – iznāca “Poēma par ormani”.
 
1931. gada 19. aprīlis – Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības pilnsapulcē tika ievēlēts par Valdes locekli.
 
1931. – iznāca dzejoļu krājums “Mana paradīze”, kurā ietvertas arī iepriekšējo izdevumu populārākās dzejas.
 
1932. –  poēma “Umurkumurs”.
 
1932. – Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības sekretārs.
 
1935. – publicēja pirmo stāstu krājums “Eņģelis aiz letes”, strādāja par lektoru Rūdolfa Egles
literatūras studijā, iesaistījās krājuma “Latviešu strēlnieki” veidošanā kā tehniskais redaktors.
 
1936. – 1939. vasara – strādāja Rīgas pilsētas krājkasē Kaļķu ielā 9, kur nodarbojās ar slimo kases, biržas un dažādu statistikas datu apkopošanu.
 
1936. gada 26. martā – no plaušu vēža mira māte Emīlija.
 
1937. – kopā ar tēvu pārcēlās uz Lāčplēša ielas 48/50 – 14. dzīvokli.
 
1937. – iznāca dzejoļu krājums “Iedomu spoguļi”.
 
1937. – “Mūžības skartie - I. Poēmas.” 
 
1938. – stāstu krājums “Aizslēgtās durvis” un jaunatnes stāstu krājums “Debesīs”.
 
1939. vasara – sāka strādāt žurnāla “Atpūta” un laikraksta “Jaunākās Ziņas” redakcijā.
 
1939. – “Mūžības skartie - II. Poēmas.”
 
1940. - “Mūžības skartie. Poēmas.”
 
1940. gada 10. janvārī – Rīgas Latviešu biedrības Baltā zālē par “Mūžības skartajiem” saņēma Annas Brigaderes prēmiju. 
 
 1941. gada vasara – dzīvoja pie tēvabrāļa Pētera Čaka "Pelladu” mājās Vidzemē.
 
1941. gada 18. oktobrī – apprecējās ar Annu Ēriku Elizabeti Bērziņu.
 
1942. rudens – 1943. pavasaris – sarakstīja dramatisko poēmu “Matīss kausu bajārs”.
 
1943. – poēma “Tētis karavīrs”, kas tika publicēta ar Mildas Grīnfeldes vārdu.
 
1944. gada 20. oktobrī – kļuva par laikraksta “Cīņa” kultūras nodaļas vadītāju.
 
1944. gada 18. decembrī – tika uzņemts Rakstnieku Savienībā.
 
1946. gada 30. augustā – laikrakstā “Literatūra un Māksla” A. Čakam tiek pārmests apolitiskums.
 
1946. – dzejoļu krājums “Zem cēlās zvaigznes”.
 
1947. – 1949. – paralēli darbam laikraksta “Cīņa” redakcijā strādāja arī PSRS ZA Valodas un literatūras institūtā par literatūras nodaļas vecāko zinātnisko līdzstrādnieku.
 
1948. – Dzejoļu krājums “Patrioti”.
 
1948. – Dzejoļu krājums “Zem cēlās zvaigznes”.
 
1949. gada 28. februārī – kosmopolītu lieta, ārstējās Ķemeru sanatorijā.
 
1950. gada 8. februārī – mirst Mildas Grīnfeldes dzīvoklī Rīgā, Brīvības ielā 68 - 42.