Aleksandra Čaka biogrāfija
	1901. gada 27. oktobrī – A. Čaks piedzima Rīgā, Blaumaņa ielā 9, drēbniekmeistara Jāņa Čadaraiņa ģimenē.
	1904. - 1906.  – ģimene  dzīvoja Ģertrūdes ielā 57.
	1906. – 1910.  – pārcelās uz dzīvi Bruņinieku ielā 44/46.
	1908. – 1911.  – Aleksandrs uzsāka mācības PAulīnas Stabušs proģimnāzijā, Kr. Barona ielā 11.
	1910. - 1915. – ģimene pārcelās uz Lāčplēša ielu 47–2.
	1911.  – Aleksandrs Čaks uzsāka mācības Rīgas Aleksandra ģimnāzijā.
	1915.  – kopā ar ģimnāziju evakuējās uz Igauniju, Veravu (tagad – Viru).
	1917.  – skolu evakuēja uz Penzas guberņas pilsētu Saransku Krievijā.
	1919. septembris – 1921. maijs – dzīvoja Penzā, mācijās Penzas Strādnieku - zemnieku universitātē.
	1919./20. gada ziemā – strādāja Penzas slimnīcā un kara hospitālī.
	1920. augusts – Latvijā atgriezās dzejnieka vecāki, apmetās Rīgā, Matīsa ielā 29 –12.
	1922. gada 24. jūnijā – A. Čaks atgriezāss Latvijā.
	1922. gada 17. augustā – dzejnieks nosūtīja 6 dzejoļus izdevumam “Jaunības Tekas”, taču tie netika publicēti.
	1922. – 1937. – kopā ar vecākiem dzīvoja Rīgā, Marijas ielā 51.
	1922. – iestājās Latvju Jaunatnes Savienības vidusskolas IV klasē.
	1923. – 1924. – mācījās Rīgas II Valsts vidusskolā Pārdaugavā; draudzējas ar klasesbiedreni Leontīni Amāliju Rundeli.
	1924. – iestājās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, bet nepabeidza.
	1925. vasarā – apmeklēja Izglītības ministrijas Tautskolu direkcijas obligatorisko skolu skolotāju sagatavošanas kursus.
	1924.rudenī – brīvklausītājs Dailes teātra 1. Studijā.
	1925. gada 25. februārī –  avīzē “Latvijas Kareivis” tika publicēts A. Čaka dzejolis – “Sapņi”.
	1925. gada 13. novembris – 17.decembris – strādāja Cēsu apriņķa valdes Drabešu bērnu namā un sešklasīgajā pamatskolā kā skolotājs – audzinātājs.
	1925. gada 17. decembris – 1928. gada 15.septembris – skolas pārzinis Drabešu bērnu namā. 1927. – Rīgā organizēja izdevniecību “Seši”, kas izdeva žurnālu “Jauno Līra”.
	1928. – iznāca pirmie dzejoļu krājumi “Sirds uz trotuāra” un “Es un šis laiks”.
	1928. gada 21. jūnijā – iestājās mākslinieku un literātu biedrībā “Zaļā Vārna”.
	1929. – “Zaļā Vārna” izdod A. Čaka dzejoļu krājumus “Pasaules krogs” un “Apašs frakā”.
	1930. – iznāca “Poēma par ormani”.
	1931. gada 19. aprīlis – Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības pilnsapulcē tika ievēlēts par Valdes locekli.
	1931. – iznāca dzejoļu krājums “Mana paradīze”, kurā ietvertas arī iepriekšējo izdevumu populārākās dzejas.
	1932. –  poēma “Umurkumurs”.
	1932. – Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības sekretārs.
	1935. – publicēja pirmo stāstu krājums “Eņģelis aiz letes”, strādāja par lektoru Rūdolfa Egles
	literatūras studijā, iesaistījās krājuma “Latviešu strēlnieki” veidošanā kā tehniskais redaktors.
	1936. – 1939. vasara – strādāja Rīgas pilsētas krājkasē Kaļķu ielā 9, kur nodarbojās ar slimo kases, biržas un dažādu statistikas datu apkopošanu.
	1936. gada 26. martā – no plaušu vēža mira māte Emīlija.
	1937. – kopā ar tēvu pārcēlās uz Lāčplēša ielas 48/50 – 14. dzīvokli.
	1937. – iznāca dzejoļu krājums “Iedomu spoguļi”.
	1937. – “Mūžības skartie - I. Poēmas.” 
	1938. – stāstu krājums “Aizslēgtās durvis” un jaunatnes stāstu krājums “Debesīs”.
	1939. vasara – sāka strādāt žurnāla “Atpūta” un laikraksta “Jaunākās Ziņas” redakcijā.
	1939. – “Mūžības skartie - II. Poēmas.”
	1940. - “Mūžības skartie. Poēmas.”
	1940. gada 10. janvārī – Rīgas Latviešu biedrības Baltā zālē par “Mūžības skartajiem” saņēma Annas Brigaderes prēmiju. 
	 1941. gada vasara – dzīvoja pie tēvabrāļa Pētera Čaka "Pelladu” mājās Vidzemē.
	1941. gada 18. oktobrī – apprecējās ar Annu Ēriku Elizabeti Bērziņu.
	1942. rudens – 1943. pavasaris – sarakstīja dramatisko poēmu “Matīss kausu bajārs”.
	1943. – poēma “Tētis karavīrs”, kas tika publicēta ar Mildas Grīnfeldes vārdu.
	1944. gada 20. oktobrī – kļuva par laikraksta “Cīņa” kultūras nodaļas vadītāju.
	1944. gada 18. decembrī – tika uzņemts Rakstnieku Savienībā.
	1946. gada 30. augustā – laikrakstā “Literatūra un Māksla” A. Čakam tiek pārmests apolitiskums.
	1946. – dzejoļu krājums “Zem cēlās zvaigznes”.
	1947. – 1949. – paralēli darbam laikraksta “Cīņa” redakcijā strādāja arī PSRS ZA Valodas un literatūras institūtā par literatūras nodaļas vecāko zinātnisko līdzstrādnieku.
	1948. – Dzejoļu krājums “Patrioti”.
	1948. – Dzejoļu krājums “Zem cēlās zvaigznes”.
	1949. gada 28. februārī – kosmopolītu lieta, ārstējās Ķemeru sanatorijā.
	1950. gada 8. februārī – mirst Mildas Grīnfeldes dzīvoklī Rīgā, Brīvības ielā 68 - 42.