Aleksandra Čaka biogrāfija

 

1901. gada 27. oktobrī – A. Čaks piedzima Rīgā, Blaumaņa ielā 9, drēbniekmeistara Jāņa Čadaraiņa ģimenē.

 

1904. - 1906.  – ģimene  dzīvoja Ģertrūdes ielā 57.

 

1906. – 1910.  – pārcelās uz dzīvi Bruņinieku ielā 44/46.

 

1908. – 1911.  – Aleksandrs uzsāka mācības PAulīnas Stabušs proģimnāzijā, Kr. Barona ielā 11.

 

1910. - 1915. – ģimene pārcelās uz Lāčplēša ielu 47–2.

 

1911.  – Aleksandrs Čaks uzsāka mācības Rīgas Aleksandra ģimnāzijā.

 

1915.  – kopā ar ģimnāziju evakuējās uz Igauniju, Veravu (tagad – Viru).

 

1917.  – skolu evakuēja uz Penzas guberņas pilsētu Saransku Krievijā.

 

1919. septembris – 1921. maijs – dzīvoja Penzā, mācijās Penzas Strādnieku - zemnieku universitātē.

 

1919./20. gada ziemā – strādāja Penzas slimnīcā un kara hospitālī.

 

1920. augusts – Latvijā atgriezās dzejnieka vecāki, apmetās Rīgā, Matīsa ielā 29 –12.

 

1922. gada 24. jūnijā – A. Čaks atgriezāss Latvijā.

 

1922. gada 17. augustā – dzejnieks nosūtīja 6 dzejoļus izdevumam “Jaunības Tekas”, taču tie netika publicēti.

 

1922. – 1937. – kopā ar vecākiem dzīvoja Rīgā, Marijas ielā 51.

 

1922. – iestājās Latvju Jaunatnes Savienības vidusskolas IV klasē.

 

1923. – 1924. – mācījās Rīgas II Valsts vidusskolā Pārdaugavā; draudzējas ar klasesbiedreni Leontīni Amāliju Rundeli.

 

1924. – iestājās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, bet nepabeidza.

 

1925. vasarā – apmeklēja Izglītības ministrijas Tautskolu direkcijas obligatorisko skolu skolotāju sagatavošanas kursus.

 

1924.rudenī – brīvklausītājs Dailes teātra 1. Studijā.

 

1925. gada 25. februārī –  avīzē “Latvijas Kareivis” tika publicēts A. Čaka dzejolis – “Sapņi”.

 

1925. gada 13. novembris – 17.decembris – strādāja Cēsu apriņķa valdes Drabešu bērnu namā un sešklasīgajā pamatskolā kā skolotājs – audzinātājs.

 

1925. gada 17. decembris – 1928. gada 15.septembris – skolas pārzinis Drabešu bērnu namā. 1927. – Rīgā organizēja izdevniecību “Seši”, kas izdeva žurnālu “Jauno Līra”.

 

1928. – iznāca pirmie dzejoļu krājumi “Sirds uz trotuāra” un “Es un šis laiks”.

 

1928. gada 21. jūnijā – iestājās mākslinieku un literātu biedrībā “Zaļā Vārna”.

 

1929. – “Zaļā Vārna” izdod A. Čaka dzejoļu krājumus “Pasaules krogs” un “Apašs frakā”.

 

1930. – iznāca “Poēma par ormani”.

 

1931. gada 19. aprīlis – Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības pilnsapulcē tika ievēlēts par Valdes locekli.

 

1931. – iznāca dzejoļu krājums “Mana paradīze”, kurā ietvertas arī iepriekšējo izdevumu populārākās dzejas.

 

1932. –  poēma “Umurkumurs”.

 

1932. – Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības sekretārs.

 

1935. – publicēja pirmo stāstu krājums “Eņģelis aiz letes”, strādāja par lektoru Rūdolfa Egles

literatūras studijā, iesaistījās krājuma “Latviešu strēlnieki” veidošanā kā tehniskais redaktors.

 

1936. – 1939. vasara – strādāja Rīgas pilsētas krājkasē Kaļķu ielā 9, kur nodarbojās ar slimo kases, biržas un dažādu statistikas datu apkopošanu.

 

1936. gada 26. martā – no plaušu vēža mira māte Emīlija.

 

1937. – kopā ar tēvu pārcēlās uz Lāčplēša ielas 48/50 – 14. dzīvokli.

 

1937. – iznāca dzejoļu krājums “Iedomu spoguļi”.

 

1937. – “Mūžības skartie - I. Poēmas.” 

 

1938. – stāstu krājums “Aizslēgtās durvis” un jaunatnes stāstu krājums “Debesīs”.

 

1939. vasara – sāka strādāt žurnāla “Atpūta” un laikraksta “Jaunākās Ziņas” redakcijā.

 

1939. – “Mūžības skartie - II. Poēmas.”

 

1940. - “Mūžības skartie. Poēmas.”

 

1940. gada 10. janvārī – Rīgas Latviešu biedrības Baltā zālē par “Mūžības skartajiem” saņēma Annas Brigaderes prēmiju. 

 

 1941. gada vasara – dzīvoja pie tēvabrāļa Pētera Čaka "Pelladu” mājās Vidzemē.

 

1941. gada 18. oktobrī – apprecējās ar Annu Ēriku Elizabeti Bērziņu.

 

1942. rudens – 1943. pavasaris – sarakstīja dramatisko poēmu “Matīss kausu bajārs”.

 

1943. – poēma “Tētis karavīrs”, kas tika publicēta ar Mildas Grīnfeldes vārdu.

 

1944. gada 20. oktobrī – kļuva par laikraksta “Cīņa” kultūras nodaļas vadītāju.

 

1944. gada 18. decembrī – tika uzņemts Rakstnieku Savienībā.

 

1946. gada 30. augustā – laikrakstā “Literatūra un Māksla” A. Čakam tiek pārmests apolitiskums.

 

1946. – dzejoļu krājums “Zem cēlās zvaigznes”.

 

1947. – 1949. – paralēli darbam laikraksta “Cīņa” redakcijā strādāja arī PSRS ZA Valodas un literatūras institūtā par literatūras nodaļas vecāko zinātnisko līdzstrādnieku.

 

1948. – Dzejoļu krājums “Patrioti”.

 

1948. – Dzejoļu krājums “Zem cēlās zvaigznes”.

 

1949. gada 28. februārī – kosmopolītu lieta, ārstējās Ķemeru sanatorijā.

 

1950. gada 8. februārī – mirst Mildas Grīnfeldes dzīvoklī Rīgā, Brīvības ielā 68 - 42.