Dzejnieces Elitas Bičevskas autorvakars

vieta attēlam

06.10.2021

Dzimtas koks

Var lūpas teikt tavu soļa mēru
Un sakņu mezglu pie sliekšņa,
Bet iedegtā uguns kuras un vērpj
Debesu ratiņā sirds patiesumu.
Un laužas brīvē sentēvu sievas
Pēc murgaina miega un slāpēm,
Pēc Vārda, kas aužas dziļi plaukstās,
Lai piepildītu klētis ar dziesmu.
Un vārpstiņas balva ir patiesa sirds,
No kuras uz debesīm laižas putni
Caur sakņu vijumiem un sveču gaismām,
Kur zelta trauks un Dzīvā Miesa sauc.

/Elita Bičevska/